Puisommiere    
bija viņa vārds    
šķelt akmeņus    
no viņa āmura    
pirms ieklāšanas    
uz horizontālās gultas    
no sienas līdz kreūzai    
lai laiks ir silts    
vējš vai lietus    
viņa pirksti nocietinājās    
ar pārciestajām sāpēm    
būt tālu no sava.        
 
Ar granīta vēnām    
fizisko sāpju pārvarēšana    
viņas acis bija aizklātas    
putekļi un asaras    
tu dzelzceļnieks    
kurš no vietnes uz vietni    
vilka savu postu    
pudele sarkanā maisā    
vāciņš sastinga no sviedriem    
jau baltā bārda    
vakara gaismā    
smieties ugunskura priekšā    
ko jaunieši bija sagatavojuši.        
 
 
620