Es pazaudēju savu nazi uz galda starp tosteri un kastaņu ievārījumu, pazustu slikto zēnu alejā. Es devos uz mežu apmulsuši no raudošām priedēm sulas pilēja viņu brūcēs kā kastaņu lapas kraukšķēšana zem zoles savās mitrajās pakaišos. Dažas vieglas miglas pie redzamības robežas pārvietots pret straumi ko pavada dzinēja troksnis malkojot asfaltu svilpojot. Lielums septt lai dotos augšup pa kanālu delfīni mums sekoja neizšaujot šāvienu priekškrasta malā ar kristāla pērlītēm. Trīs jaunieši pranced no vinjetes uz vinjeti deponēts pacelts izlīdzināts novirzīts lieliskā animācijā uz vecmāmiņas galdauta baltais ermīns un sarkana no cepures. Tur varēja būt putni bet zemā migla apslāpēja dzīvnieka žestu ņirgāšanās tomēr sīlis saplēsa šo vietu vati ar postošu strāvu. Misija pabeigta mēs dzērām labu vīnu raklete atkāpās tā sašķidrinātā siera mēles atskanēja balss pieaugušie pacēla balsi jaunākais aktivizēja dakšiņu sievietes smējās vai gulēja. Mille fleurs poussaient sur le dégorgeoir le fossé rempli de mucus noēnoja prīmulas Mēness sagitālais virziens beidza savu maiņu. Māja bija no koka karstums un raudas kāpnes lidojumā novietots uz izkraušanas dzīves nišas virtuve smaržīgs uzturēšanās kamīnā guļot plašs skaitļošana diskrēts mūzika vienmēr klāt kalnu aprīkojums piekarināms. Valdīja saskaņota kārtība nejauši sadalīti tas bija sīvi dzīvs un līdzvainīgse šajā dzīvo spēku atbrīvošanā, jaunieši spēlēja viens otru biedējot, pieaugušie katapultē pareizos vārdus kā žāvētas plūmes no burkas, vecais vīrs rakstīja savu izaicinājumu lai svētku uzbrukuma drupatas iztikt. Es pazaudēju savu lagiolu un pajautā gudrajiem elfiem lai to audzinātu starp maizi un vīnu ārā no malkas krāsns lietots pēdējo reizi lai ceptu desmit kilogramu tītaru. četras buras un to pārdomas izcelšanās vilnī plīvot vēja meklējumos atņemot debesis par izvietošanu šeit. Dārgie manas ģimenes cilvēki Es atdevu savas medaļas bijušais misionārs monstrancē reiz dotie solījumi starp lēcu un akmeni kad uguns pārpilda prieku saplaisāja locītavas sens par kuru es kļūstu par paraugu. Tūkstoš zvaigžņu mirdzēja devāmies ceļā deviņas planētas ap mūsu sauli izstarot šo enerģiju vienmēr saskrāpēts uz attēlu sliedēm krāsaini audekli zem otas ūdeņi un meži mani radinieki Mans dārgais bezkaunīgais Belisārijs pilns spoks vakardienas saldumi.
474
