Soli pa solim,   
 no ceļojuma uz ceļojumu,   
 au cercle d'un cirque   
 que le sable isole    
 la rumeur soulève les rideaux du spectacle. 
    
 krāsaina ieeja,   
 trokšņains barnums,   
 pacelti putekļi   
 dzīvnieku gājiens,   
 des passions de l'âme   
 pacelta līdz tempļu virsotnēm   
 à démanteler,   
 à mettre à la raison   
 et métamorphoser.     

 No asinīm un krāsām,   
 les cris furieux des Érinyes   
 ir iznīcinājuši bērnības ainavas,   
 atsperu māla lūpas    
 ir devuši ceļu   
 ar cementa sprauslām,   
 aizsargiem akmens ir izrauts,   
 dzīvžogi nozāģēti,   
 aizbērti grāvji,   
 sudraba lapsa   
 centru vairs neatradīs,   
 ļauns vējš pūš zemes gabalus   
 uz sauso akmens terasēm,   
 vecs osis čukst savas pēdējās nostādnes.     

 Nakts kūko,   
 dvēseles baloži   
 pārkares   
 cilvēka stāvokļa pārkāpumi,   
 populistiski meli   
 aizstāt dzejnieku dziesmu,   
 kara dzinēju pēdas   
 sekojiet matainajam dzelzs kurpēm,   
 debesis kļūst tumšākas,   
 pat rietumu vēja veidotie koki   
 apgulties vētrā.    
 
 Gaiss ir netīrs,   
 uz raudu sienas   
 les papiers de l'en-vie   
 saburzīts un piespiests   
 akmeņu savienojumos   
 klāts ar ķērpjiem   
 kļūt par elsojošu miesu   
 nejauša tzimtzum. 
     
 novājinātas rokas,   
 no kabatām, lai atbilstu   
 skrāpējumu aizmirstība,   
 ripinot acis   
 klipējiet gara vērtības,   
 une crème sulfureuse   
 maquille d'un sourire de clown 
 mūsu pēdējie klejojumi.   
  
 Dusmas pārņem   
 naktī,   
 klusumā,   
 enlaidie par les passes d'armes   
 cīņas un naids,   
 izraibināts paceļot   
 jaunas ražas,      
 devenues complice consentante   
 d'une renaissance de pacotille.  
    
 Ir oficiālie augi   
 nekā pavasarī,   
 koledžas augi    
 mīļotāju skūpsts    
 izkaisīti    
 meklējot lielo satricinājumu,   
 maizes gabals   
 somas apakšā,  
 l'eau dans le ciboire des altérités.  
   
 Nous lèverons le Son des ricochets,    
 upē izmesti oļi,   
 pieejama patvēruma meklētājiem,   
 iznākot no mūsu trimdas.  

   
332