Piecpadsmit no piecpadsmit

Pienāca diena
tad nakts, tad diena, tad nakts
bezgarīgā mīlestības bedre un vertigo
Vision konusi un stieņi
melodiskajā sagaidīšanā
par to, kas mūs laida
Ciklopēds un kompānija
kopsolī ar dzīvi.      
 
Pour un mot pour un tout   
la mort fût admise   
comme monnaie courante   
même jointe à la lune   
sous le panache des fumées   
que crachaient par saccades sèches   
les trublions de la sidérurgie   
sur un air de bien entendu.      
 
Les cloques et claques   
des sabots de bois bouchonnés de paille   
arguaient de la neige à déblayer   
aux portes de l'étable   
pour que passage des bovins   
puisse se faire au cas où   
le tombereau sortirait   
chargé d'effluves nocturnes.      
 
Tur bija jāparādās Būtībā
un galma buljonu pavardā
atrodoties uz grīdas ar nesadalītām līstēm
tēvs stāv uz vietas
cigarete pie lūpu kaktiņiem
izraisīja eņģeļu pāreju
labvēlīgs klusums
uz pulksteņa sitieniem.      
 
Victor s'appelait Jean-Baptiste   
du côté de Verdun   
il s'était couché dans la boue   
le visage maculé les yeux grands ouverts   
sous le ciel bas et lourd   
ponctué par la mitraille   
œuvrant à qui mieux mieux   
dans les boyaux de la tranchée.      
 
Piecpadsmitajā no piecpadsmitā
ir ziedi
ka De Profundis starp citu
nevarētu teikt to pašu
vējš pūš zem bēniņu durvīm
tāds fajansa putns neprātīgi čivina
šajos posta laikos
šajos kara atgriešanās laikos.      
 
 
1053

Atstāj atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti *

Šī vietne izmanto Akismet, lai samazinātu surogātpastu. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.