No strauta līdz putnu dziesmām atbalsojas kalnos tik maiga tik trausla šo pacelšanos pret sevi gaismas putekļos atvērtas mutes mēs iesim rītu baltais oreols vadot ganu atvērta roka kurš to atņems mūsu bērnība starp akmeņiem veģetācijas biezumā nekā zirga gājiens atklās pēdējā solījuma vēstnesis saskaņā ar ziedošanas laiku no atklātiem vārdiem uz prāta sliekšņa mana mazā pļavas mēle mans mīļais meža draugs mans neprāts svētdienā labākais glāstīja tik daudzas reizes nelaužot ragus un kas iet uz augšu lūgšanas klusums.
