No baltas līdz melnai 
vietējā kafejnīcā    
matricaria punkts    
asinszāles punkts    
uz grīdas   
noslīkusi sieviete    
uz viņa sejas   
pret leti    
sakrauti krēsli    
bāla gaisma    
mēs kļūdāmies    
mūsu nakšu klauni    
pret sliktiem laikapstākļiem   
zem pelēkās segas    
apmainījās ar mīlestību    
zagšus    
siksnas, kas sasien ķermeni    
uz bedrainajiem ratiem    
dimensijas instinkti.        
 
No melnas uz baltu    
uz kājām    
izspūrušiem matiem    
glāstīja atkailinātu plecu    
lēni attīstoši mākoņi    
ejam gar upi    
nekustīga forele    
cīruļa krājkasītē    
miglaina telts atslēga    
pret dziedošo ozolu    
mūsu tikšanās vējš    
trauslā ziedā    
loks un vijole    
piespiedu gājiens    
mūsu apziņai    
mūsu senču rehabilitācijā    
pamošanās dziedināšana    
viesmīlīgas pavarda gaismas     
kā mūsu mūžīgās bērnības uzlīme.        
 
 
609