Es esmu no kaula un miesas
apņemties zīdīt sauli
stāstīšanas varoņdarbs
saldā ilūzija par dzīvošanu.      
 
Uz degoša stieples
izsolē izmesti tīkli
atveda mūs atpakaļ krastā
saprašanas sausās sfagnu sūnas.      
 
rakstītas lapas
izkāpa bez bažām
Sīzifa pērles
no apstākļu izvairīties.      
 
Vēlu naktī
bija norijis vienu pēc otra
saprāta saldumi
pārliecināta, ka ļaunākais vēl tikai priekšā.      
 
Rētas visos stāvos
trakojošs dzelzs un uguns
salasīja pirmos augus
lai parādās jauns mirdzums.   
 
Ekstrēmi apdegumi 
uz likstu jucekli
zem verandas ar smalkiem rītausmas plīvuriem 
tuksneša vēja plosīta.

~ pabeigta novecošanās.
 
 ( Žana Kloda Gerero zīmējums )


1043