Svētnīca zobu vadīšana vārpstas priekšpusē ar maziem soļiem ziedu ceļā Es smaržoju smaržas no mimozas mans augstienes grunts mīļos vārdos mērogoja cikāžu čivināšana ar viļņiem jāšana uz izrunājošās balss uz nāsīm, kuras balina sāls sauja salikornijas rokas stiepiena attālumā brendijspretī uzvarai.
Rikšošanas temps ticēja nagi atduras pret sacietējušajām smiltīm metafora iznāc no ēnas grabošie skriemeļi cirtas vējā. megalīts notver putnu lidojums pie jūras ātra ogļu pāreja uz silvana klātbūtnes baltās lapas.
Šis piedzīvojums ārpus sērijas objekta lieces laiks izvēlīgs papildinājums aptverot noslēpumu gruvešus smalkumi par smiekliem un valdonīgas māņticības. Šis piedzīvojums ārpus saprāta un aicinājuma saliekt vietu nāvējoši pasākumi kura pretstats nevar būt ka nekustīgums stingri uzlikts uz izciļņiem dialoga centrā. Spersim lielus soļus viss ārā un viņš iekšā kur viss sanāk, viss sanāk augusta miglā aptverot izrakumus no augstās sienas, lai uzkāptu plikas rokas lolot ērgļa migu dejojot no apakšas prāta klejojumi aiz hipotētiskiem krēslas aizkariem.
Neapmaldīsimies kurš atteiktos no sāls šķipsnas uz rītausmas vedēju mēles ? Būsim miera pasaules liesma Būsim atvērtas arhitektūras žēlastība Būsim bez naida un akluma cietie elementi neatraujot tavējo no manējā vienas acs sasniedzamā attālumā mīlestības un gudrības zīmē būsim skūpsts no pirms lūpu uzsist kopā.
Quelques bribes de mots au vent venus au risque de passer pour un vieil orignal aux bois velus. Puissent quelques passants les saisir en sourires à l'hiver vingt et vingt sans qu'oubli se fasse à l'aube de ce qui vient alors que tout est en nous. Sans prudence à consommer pour le meilleur de soi en ouverture à l'autre. 550
Idejasdomassapņu sulalidojums ārpus laikakāpēc es neesmu bijis smalks putekļievakuēti ilkņi un knābjiaizmirstības podos.Karavāna paiet garāmvējš paceļ burasnagi klab pa dzelzceļuārā no zvaigžņu gaitasveicot savu zīmotņu ceļojumupaliek vilkābele rītausmadienas atgriešanās.ķermeni un sirdisasaukts svinīgā laikāpludmale sveic izdzīvojušoszem jūras ērģeļu lietusledus pirkstu galisaspiežot senču nūju~ balss paceļas.Modrība ir šeitbistre krāsaorientēts uz klints nogāziizgriežot idejasmazās ādas sloksnēsgars plīvo cauri izliektajām zālēmzem atmiņu jūga.Modrība novērtē attālumuModrība sakrājas savā somātūkstoš nodarījumuizdarīts miera laikākā karavīrs pārklājalīdzenumi un meživizulis dzelzs lauskas.Modrība mana bērnībavairs neļausimuz apraktajām dārgumu lādēmļaunuma uzplaukumsno jauktām zīmēm un putekļiempret mūsu roku konsoliaizzīmogojot ilūziju augstprātību.Modrībamans pēdējais zvansattaisītas jostasneatstājiet idejasiebruka mūsu vecāko smaidos.Būsim lepni un vienkāršipirms lielā satricinājuma.548
Tik skaisti jūras putās visa pasaule ir pavasara alnis ka ziema sakārto
Apsekoju savas ādas unikālo tuniku ka vēlme glāsta šo dīvaino ceļojumu tikai lai izpildītu līgumu
Es ļāvu tam izgaist mūsu mirušo sejas gar attīstītajām saknēm ar šiem cilvēkiem, kurus es mīlu šie ceļotāji paisuma laikā uzzīmēts par aļņu nomadismu
Patiesība ir karaliska viņa ir nekā māsa tikai ledainajam vējam tā savās klejojumos aizkustina sirdi
Atklāts pirmajā lapā gadu gaitā pamāj man pa logu ardievas no cilvēkiem, kurus es mīlu
Es meklēju gaismu prāta tumsā un saskatīt tagadni tās noraidījumos cerības izplatījās pa galdu starp dzīres drupačām
Gaidu bezrūpīgo grāmatu zem aprakto dzīvību laternas staba kā netīrs stikls atklāj pirkstu nospiedumus visapkārt asiņojošajai sirdij sakāve tiem, kas ir gatavi migrantu bēgšanas organizēšana
Neizbēgama neveiksme pretēji tam, ko es dzirdu skaņa ir mācība Žaks mans brālis no otras puses Es uzvaru, atrodoties starp zaudētājiem kā sikspārnis pienaglots šķūņa durvis
Es triumfēju upura dzēšanā uzartos laukos bez iemesla bez sekām Es pārvaru savus zaudējumus smaidot saraujot pirkstus bez runas bez zinātnes bet izejot pa sētas durvīm atstāts atvērts kur rodas totalizatora apdegumi prombūtnes
Tāpēc es grimstu trauku charivari priekšā no virtuvesizmests pret sienu bļoda starp maniem pirkstiem parasta bļoda bļoda ar tās lauskas uz malas ubaga bļoda aizmirstas ar bērnu rotaļām pielikuma dzēšana
Pavadīt laiku maldina mani kad pastiepu roku katrā solī skaistajai izteiksmei nesasniedzot
Tiešām jāskatās tuvoties sev bez sirdsapziņas kādi mēs esam piedzīvo nepieciešamo šoku apgaismojot mūs lai mazliet vairāk par to, kas mēs esam iet to ceļu ~ krabju pastaiga Neticēt nekļūst par tēlu uzdrīkstēties niedru gultnes niedres būt trešais saliecās dialoga laikā glabāt savas asaras zāģu skaidās skices
Būt vienam kā neviens lai pētījumi progresētu ar čipu lēcieniem uz dubļiem klātās karavīra tunikas sastingusi šrapneļa lauskas
Būt priekā bez metodes neskaties, kas sāp nedomā, kas būs būt izlases veiksme grapeshot dzīvot kopā ar ko pulcējas otrā pati par sevi
Visage émacié du jeune hommeau sortir de son éducationdéjà apte à saisirle contagieux imbrogliodes amoncellements de la connaissance. Et en effet il connaît le mondele jeune homme au visage émaciésans yeux, sans mains, sans jambes mais bouche fermeil capte l'au-delàlui le gardien du dehorset dans son for intérieuril est capharnaüm des accumulationslui le récipiendaire des turpitudes et des passe-droitsau nez et à la barbe des anciensil est le plus habileà combattre le jugementlui l'ingénieux à la destinée zigzagantele rouleur de rochersaux sources propitiatoireslui coupable de brigandageil offre sa vie par son supplice indicibleque s'emploientles faiseurs de rêves, les poètes, les mystiques, à ne jamais se méprendre sur les foudres célestespour s'entaillant le ventre une nuit ultimeêtre foudroyé par son ombre chaude. Calme et ivresseun masque gît devant nousriche en sa mythologie avéréeun masque d'accueil des reconstructionsoù rassembler les fragments de ce corps épars. Ô épouse sœurmême s'il me manque le sceptrej'ai interrogé et amorcé la vraie viecelle de la loi des bullesque seuls atteignent chamanes, poètes, prophètes, "cordeliers" et "bouclés" - (les tenants de la théorie des super cordes et de la gravité quantique à boucles) tous adeptes de l'espace lacunaire des eaux retirées. Il n'est de plus grand videque le chant des nuagesfenêtres ouvertesnous les oiseaux du verbenous les remueurs de la force de l'envol. 177
